World, ko vada OpenAI izpilddirektors Sems Altmans, ir nonākusi globālu debašu centrā pēc tam, kad Vācija nolēma izslēgt Eiropas Savienībā apkopotos varavīksnenes datus. Bavārijas datu aizsardzības iestādes BayLDA lēmums ir piemērs tam, kā biometrisko datu vākšana no zinātniskās fantastikas sfēras pāriet uz tiešu ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Saskaņā ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDPB) datiem 70 % eiropiešu uzskata biometrisko datu vākšanu par invazīvu, kas rada bažas par to, kā šī informācija tiek izmantota un glabāta.
Alans Nikolass , mākslīgā intelekta eksperts uzņēmējdarbībā un Lendár[IA] akadēmijas , brīdina, ka šī lēmuma ietekme sniedzas tālu aiz Eiropas robežām. “Biometrisko datu izmantošana vairs nav nākotnes jautājums. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, atsakoties no šiem datiem, viņi apdraud savu privātumu un personisko drošību. Regulējumam ir jābūt skaidrākam, lai aizsargātu indivīdus,” viņš norāda.
Kas ir apdraudēts ar varavīksnenes skenēšanu?
BayLDA lēmums piespieda World dzēst iepriekš apkopotos varavīksnenes datus, apgalvojot, ka vākšanai nebija pietiekama juridiskā pamata. Lai gan uzņēmums norāda, ka varavīksnenes kodi jau ir brīvprātīgi dzēsti, rīkojums paredz jaunas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas noteikumiem.
Deimiens Kīrans, uzņēmuma “Tools for Humanity” galvenais privātuma aizsardzības speciālists, uzsvēra nepieciešamību pēc precīzākas anonimizācijas definīcijas Eiropas Savienībā. Viņš apliecina, ka varavīksnenes attēli netiek glabāti, taču šīs prakses kritiķi pauž šaubas par šo kodu izsekošanu un izmantošanu.
Jo tas ir svarīgi ikvienam.
Brazīlijā uzņēmums “World” aktivizēja 20 savākšanas punktus Sanpaulu, kur tas jau ir skenējis vairāk nekā 189 000 cilvēku varavīksnenes. Lai gan uzņēmums sola anonimitāti, eksperti norāda, ka biometriskie dati ir ļoti sensitīvi un tos var izmantot neatļautiem mērķiem. “Šīs debates ir būtiskas, jo mēs strādājam ar informāciju, ko var izmantot kontrolei vai novērošanai, kas ietekmē ikvienu neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas Eiropā vai Brazīlijā,” komentē Nikolass.
Arī citās valstīs, piemēram, Spānijā un Kenijā, projekts saskārās ar juridiskiem šķēršļiem. Spānijas gadījumā datu vākšana tika apturēta pēc tam, kad Datu aizsardzības aģentūra uzskatīja, ka šī prakse pārkāpj privātuma noteikumus.
No daiļliteratūras līdz realitātei
Alans Nikolass skaidro, ka vēl pirms dažiem gadiem biometrisko datu izmantošana digitālo identitāšu izveidei bija tikai zinātniskās fantastikas filmu temats. Mūsdienās tā ir realitāte, kas ietekmē visu, sākot no autentifikācijas tīmekļa vietnēs līdz viltotu profilu un dziļviltojumu apkarošanai. "Tā vairs nav daiļliteratūra. Tagad jautājums ir, kā nodrošināt, lai šīs tehnoloģijas sniegtu labumu cilvēkiem, neapdraudot viņu privātumu. Kā vienmēr, tehnoloģijas nav ļaundaris. Jāpievērš uzmanība tam, kā cilvēki tās izmanto," viņš uzsver.
Vācijas lēmums parāda, ka regulējumam ir jāiet līdzi mākslīgā intelekta un biometrisko tehnoloģiju attīstībai. “Lielākais izaicinājums ir cilvēku izglītošana par riskiem un valdības un uzņēmumu sadarbības nodrošināšana, lai izstrādātu skaidrus noteikumus. Diemžēl likumdošana nekur pasaulē nespēj sekot līdzi attīstībai un ētiskajiem jautājumiem, ko rada šīs jaunās iespējas. Mēs esam atkarīgi no ikviena tehnoloģiskās izglītības, lai viņi apzinātos katra rīka potenciālu un bīstamību,” secina Nikola.
