Pandēmija neapšaubāmi bija pagrieziena punkts reģiona informācijas ekosistēmā. Taču tas nebija vienīgais. Piecus gadus pēc šīs pēkšņās transformācijas sākuma mākslīgais intelekts kļūst par galveno katalizatoru jaunam komunikācijas posmam. Scenārijā, kurā ziņu telpas ir sarukušas, platformas ir vairojušās un satura patērētāji uzvedas kā informēti un prasīgi kuratori, mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus.
Komunikācija Latīņamerikā piedzīvo dziļu pārdefinēšanas procesu. Zīmoli vairs neaprobežojas tikai ar ziņojumu pārraidīšanu; tagad tie konkurē par uzmanību reāllaikā. Auditorija, kuras galvenais informācijas avots ir sociālie mediji, pieprasa skaidrību, atbilstību un atbilstošus formātus. Saskaņā ar Intersect Intelligence veikto pētījumu “ No informācijas līdz iesaistei ” 40,5 % lietotāju reģionā informāciju galvenokārt iegūst no sociālajiem medijiem, un vairāk nekā 70 % seko tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem tādās platformās kā Instagram, TikTok un Facebook.
Jaunajā realitātē, kas ir pārslogota ar stimuliem, komunikācijas stratēģijām ir nepieciešama ķirurģiska precizitāte. Vairs nepietiek tikai ar datiem: ir jāzina, kā tos interpretēt, pārveidot darbībā un darīt to, apzinoties kontekstu. Tieši šeit mākslīgais intelekts demonstrē savu vislielāko potenciālu. Noskaņojuma analīzes rīki, tendenču uzraudzība un automatizēta digitālās uzvedības lasīšana ļauj mums identificēt modeļus, prognozēt scenārijus un ātrāk pieņemt lēmumus. Taču, kā norāda LatAm Intersect PR, reģionālā aģentūra, kas specializējas reputācijas un stratēģiskās komunikācijas jomā, cilvēka spriedums joprojām ir neaizstājams.
"Mēs varam zināt, kuras tēmas ir aktuālas vai krītošas, kurš balss tonis rada noraidījumu vai interesi, vai kuram formātam ir vislielākā sasniedzamība katrā tīklā. Taču šie dati prasa interpretāciju. Dati parāda, kas notika; kritēriji parāda, ko ar to darīt," saka aģentūras līdzdibinātāja Klaudija Darē. Viņa piebilst: "Mēs atrodamies revolūcijas vidū, ko es saucu par 4.0 komunikāciju. Fāze, kurā mākslīgais intelekts uzlabo mūsu darbu, bet to neaizstāj. Tas ļauj mums būt stratēģiskākiem, radošākiem un strādāt ar datiem daudz inteliģentāk. Taču reāla ietekme rodas tikai tad, ja ir cilvēki, kas spēj pārveidot šo informāciju jēgpilnos lēmumos."
Reputācija vairs netiek aizstāvēta: tā tiek veidota reāllaikā. Zīmoli, kas to saprot, nevairās no grūtiem brīžiem — tie tos pārvar ar pārredzamību. Nesenā masveida datu noplūdes gadījumā Brazīlijā kāds tehnoloģiju uzņēmums kļuva par galveno preses avotu, skaidri izskaidrojot incidenta apmēru. Kamēr konkurenti izvēlējās klusēt, šī organizācija ieguva pozīcijas, leģitimitāti un uzticību.
Arī attiecības ar presi ir mainījušās. Paātrināta digitalizācija ir samazinājusi redakcijas, pārslogojusi žurnālistus un padarījusi kanālus daudzveidīgākus. Mūsdienās vērtību rada tas saturs, kas izprot šo jauno ekosistēmu: tas ir īss, objektīvs, noderīgs un pielāgots. Izaicinājums ir ne tikai informēt, bet arī izveidot saikni.
Piecus gadus pēc pandēmijas sākuma, mākslīgajam intelektam katalizējot jaunu ēru, reģions saskaras ar vienkāršu, bet spēcīgu patiesību: saziņa nav tikai telpas aizņemšana; tā ir nozīmes radīšana. Un šajā jaunajā laikmetā ikvienam, kurš to var izdarīt ar intelektu — gan mākslīgo, gan cilvēcisko —, būs reālas priekšrocības.
