Gadu desmitiem ekonomiskā un politiskā vara tika mērīta pēc amatiem, aktīviem un institucionālajām saitēm. Mūsdienās to mēra arī pēc sekotājiem, iesaistes un digitālās sasniedzamības. Digitālo ietekmētāju loma ir neskaidra – tie vienlaikus ir zīmoli, elki un uzņēmumi, taču bieži darbojas bez nodokļu maksātāja identifikācijas numura, bez grāmatvedības un bez nodokļu saistībām, ko pilda pārējā sabiedrība.
Sociālo mediju popularizācija ir radījusi paralēlu tirgu, kurā uzmanība ir kļuvusi par valūtu, bet reputācija – par apgrozāmu vērtību. Problēma ir tā, ka tajā pašā telpā, kur zeļ digitālā uzņēmējdarbība, zeļ arī jauni mehānismi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, nodokļu nemaksāšanai un nelikumīgai iedzīvošanai, kas viss ir ārpus valsts tiešās darbības jomas.
Miljonu dolāru loterijas, sekotāju "ziedojumi", labdarības izlozes un tiešraides, kas ģenerē tūkstošiem reālu, daudziem ietekmētājiem ir galvenie ienākumu avoti. Dažos gadījumos tie ir kļuvuši par īstiem biznesa modeļiem, taču bez juridiska atbalsta, atbilstības un finanšu uzraudzības.
Nesodāmības sajūtu pastiprina sociālā vara; ietekmētājus apbrīno, seko un bieži vien aizsargā viņu popularitāte. Daudzi uzskata, ka, tā kā viņi dzīvo digitālajā vidē, viņi ir ārpus likuma darbības jomas. Šim "digitālās imunitātes" priekšstatam ir ekonomiskas, juridiskas un sociālas sekas.
Aklā zona Brazīlijas likumdošanā
Brazīlijas likumdošana vēl nav spējusi sekot līdzi influenceru ekonomikas attīstībai. Regulējuma vakuums ļauj influenceriem monetizēt miljoniem auditoriju bez nodokļu reģistrācijas vai uzņēmējdarbības saistībām.
Lai gan tradicionālajiem uzņēmumiem ir jāievēro grāmatvedības, nodokļu un normatīvās saistības, daudzi ietekmētāji pārvieto lielas naudas summas, izmantojot PIX (Brazīlijas tūlītējo maksājumu sistēmu), starptautiskus pārskaitījumus, ārvalstu platformas un kriptovalūtas, bez jebkādas pārredzamības.
Šī prakse tieši vai netieši pārkāpj likuma Nr. 9 613/1998 principus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un aktīvu slēpšanu, un likuma Nr. 13 756/2018 principus, kas piešķir Caixa Econômica Federal ekskluzīvu kompetenci atļaut loterijas un izlozes.
Ja influenceris bez Caixa Econômica Federal (Brazīlijas Federālās krājbankas) atļaujas reklamē loteriju, viņš izdara kriminālpārkāpumu un administratīvu pārkāpumu, un saskaņā ar likuma Nr. 1521/1951 2. pantu pret viņu var tikt uzsākta izmeklēšana par noziegumu pret tautas ekonomiku.
Praksē šīs "reklāmas darbības" darbojas kā mehānismi līdzekļu pārvietošanai ārpus tradicionālās finanšu sistēmas, bez Centrālās bankas kontroles, saziņas ar Finanšu darbības kontroles padomi (COAF) vai Federālā ieņēmumu dienesta nodokļu izsekošanas. Tas ir ideāls scenārijs legālas un nelegālas naudas sajaukšanai, kas ir degvielas avots nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.
Izklaide kā fasāde
Šo kampaņu darbība ir gan vienkārša, gan sarežģīta. Influenceris organizē "labdarības" loteriju, bieži izmantojot improvizētas platformas, izklājlapas vai pat sociālo mediju komentārus. Katrs sekotājs pārskaita nelielas summas, izmantojot PIX (Brazīlijas tūlītējo maksājumu sistēmu), uzskatot, ka piedalās nekaitīgā darbībā.
Tikai dažu stundu laikā influenceris nopelna desmitiem vai simtiem tūkstošu reālu. Balva — automašīna, mobilais telefons, ceļojums utt. — tiek piešķirta simboliski, savukārt lielākā daļa līdzekļu paliek bez grāmatvedības pamatojuma, nodokļu reģistriem vai identificējamas izcelsmes. Šis modelis ar variācijām tiek izmantots dažādiem mērķiem, sākot no personīgās iedzīvošanās līdz naudas atmazgāšanai.
Brazīlijas Federālais ieņēmumu dienests jau ir konstatējis vairākus gadījumus, kad ietekmētāju aktīvu pieaugums neatbilst viņu nodokļu deklarācijām, un COAF (Finanšu darbības kontroles padome) ir sākusi iekļaut šāda veida darījumus kā aizdomīgas darbības iekšējā komunikācijā.
Konkrēti piemēri: kad slava kļūst par pierādījumu
Pēdējo trīs gadu laikā vairākas federālās policijas un prokuratūras operācijas ir atklājušas sociālo mediju izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, nelegālām loterijām un nelikumīgai iedzīvošanai.
– Operācijas statuss (2021. g.): lai gan uzmanība tika pievērsta narkotiku tirdzniecībai, tā atklāja “publisko personu” profilu izmantošanu aktīvu un īpašumu slēpšanai, demonstrējot, kā digitālie attēli var kalpot kā vairogs nelegālām plūsmām;
– Šeilas Melas lieta (2022. gads): influencere tika apsūdzēta par miljonu dolāru loteriju reklamēšanu bez atļaujas, savācot vairāk nekā 5 miljonus reālu. Daļa naudas, domājams, tika izmantota nekustamā īpašuma un luksusa automašīnu iegādei;
– Operācija “Mirror” (2023. g.): pētīja influencerus, kuri sadarbībā ar fiktīviem uzņēmumiem reklamēja viltotas loterijas. “Balvas” tika izmantotas, lai attaisnotu nelegālas izcelsmes finanšu darījumus;
– Karlinhosas Maijas lieta (2022.–2023. g.): Lai gan oficiāli apsūdzības netika izvirzītas, influenceris tika pieminēts izmeklēšanās par augstas vērtības loterijām, un Caixa Econômica Federal viņam uzdeva jautājumus par akciju likumību.
Citi gadījumi ir saistīti ar vidēja līmeņa ietekmētājiem, kuri izmanto loterijas un "ziedojumus", lai neizsekojamā veidā pārvietotu līdzekļus no trešajām personām, tostarp politiķiem un uzņēmējiem.
Šīs operācijas parāda, ka digitālā ietekme ir kļuvusi par efektīvu veidu, kā slēpt aktīvus un leģitimizēt nelikumīgu kapitālu. Tas, kas iepriekš tika darīts, izmantojot fiktīvus uzņēmumus vai nodokļu oāzes, tagad tiek darīts ar "labdarības loterijām" un sponsorētām tiešraidēm.
Sociālā aizsardzība: slava, politika un neaizskaramības sajūta.
Daudzus ietekmētājus apbrīno miljoniem cilvēku, viņiem ir saikne ar valsts amatpersonām un politiķiem, viņi piedalās vēlēšanu kampaņās un bieži atrodas varas aprindās. Šī tuvība valstij un publiskajam mārketingam rada leģitimitātes auru, kas kavē uzraudzību un samulsina varas iestādes.
Digitālā elkdievība pārvēršas neformālā aizsegšanā: jo mīlētāks ir ietekmētājs, jo mazāk sabiedrība un pat valsts iestādes ir gatavas izmeklēt viņa praksi.
Daudzos gadījumos pati valdība meklē šo ietekmētāju atbalstu institucionālām kampaņām, ignorējot viņu nodokļu vēsturi vai biznesa modeli, kas viņus uztur. Zemapziņas vēstījums ir bīstams: popularitāte aizstāj likumību.
Šī parādība atkārto zināmu vēsturisku modeli: neformalitātes glamorizāciju, kas naturalizē ideju, ka panākumi plašsaziņas līdzekļos leģitimizē jebkuru rīcību. Pārvaldības un atbilstības ziņā tā ir pretēja sabiedrības ētikai; tā ir "pelēkā zona", kas pārveidota par šovbiznesu.
Dalītas atbildības risks starp zīmoliem un sponsoriem.
Uzņēmumi, kas algo influencerus produktu vai sabiedrisku mērķu reklamēšanai, arī ir pakļauti riskam. Ja partneris ir iesaistīts nelegālās loterijās, krāpnieciskās izlozēs vai aizdomīgās darbībās, pastāv kopīgas civiltiesiskās, administratīvās un pat kriminālatbildības risks.
Pienācīgas rūpības trūkumu var interpretēt kā korporatīvu nolaidību. Tas attiecas uz reklāmas aģentūrām, konsultāciju uzņēmumiem un digitālajām platformām.
Darbojoties kā starpnieki līgumos, tie uzņemas godprātības pienākumus un tiem jāpierāda, ka tie ir ieviesuši mehānismus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai saskaņā ar starptautisko labāko praksi (FATF/GAFI).
Digitālā atbilstība vairs nav estētiska izvēle; tas ir uzņēmuma izdzīvošanas pienākums. Nopietniem zīmoliem reputācijas riska novērtējumā ir jāiekļauj ietekmētāji, jāuzrauga aizdomīgas darbības, jāpieprasa nodokļu atbilstība un jāpārbauda ieņēmumu izcelsme.
Neredzamā robeža: kriptovalūtas, tiešraides un starptautiskie darījumi.
Vēl viens satraucošs aspekts ir pieaugošā kriptovalūtu un ārvalstu platformu izmantošana ziedojumu un sponsorēšanas saņemšanai. Straumēšanas lietotnes, derību vietnes un pat "dzeramnaudu" vietnes ļauj ietekmētājiem saņemt maksājumus digitālajās valūtās bez banku starpniecības.
Šie bieži vien sadrumstalotie darījumi apgrūtina izsekojamību un veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Situāciju pasliktina tas, ka Centrālā banka joprojām pilnībā neregulē maksājumu plūsmas digitālajās platformās, un Finanšu darbības kontroles padome (COAF) ir atkarīga no finanšu iestāžu brīvprātīgiem ziņojumiem.
Efektīvas izsekošanas trūkums rada ideālu scenāriju aktīvu starptautiskai slēpšanai, īpaši, izmantojot stabilās kriptovalūtas un privātos makus — instrumentus, kas ļauj veikt anonīmus darījumus. Šī parādība saista Brazīliju ar globālu tendenci: sociālo mediju izmantošanu kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kanālus.
Nesenie gadījumi tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Meksika ir atklājuši ietekmētājus, kas iesaistīti nodokļu izvairīšanā un nelikumīgās finansēšanas shēmās, kas maskētas kā digitāls saturs.
Valsts loma un regulējuma izaicinājumi.
Ietekmes ekonomikas regulēšana ir steidzama un sarežģīta. Valsts saskaras ar dilemmu, kā neapslāpēt vārda brīvību, vienlaikus novēršot sociālo mediju noziedzīgu izmantošanu resursu slēpšanai.
Jau tiek apspriestas vairākas iespējas, piemēram, obligātas nodokļu un grāmatvedības reģistrācijas prasība ietekmētājiem, kuri pārsniedz noteiktu ieņēmumu apjomu; digitālo loteriju un totalizatoru sloga noteikšana pēc iepriekšējas Caixa Econômica Federal atļaujas; pārredzamības noteikumu izveide partnerībām un sponsorēšanai, publicējot gada pārskatus; un pienākuma noteikšana ziņot COAF (Finanšu darbības kontroles padomei) par digitālo maksājumu un straumēšanas platformām.
Šie pasākumi nav paredzēti digitālās radošuma apspiešanai, bet gan vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai, izmantojot likumību, nodrošinot, ka tie, kas gūst labumu no ietekmes, uzņemas arī ekonomisko un fiskālo atbildību.
Ietekme, ētika un sociālā atbildība
Digitālā ietekme ir viens no spēcīgākajiem mūsdienu laikmeta spēkiem, jo, pareizi izmantota, tā veido viedokli, izglīto un mobilizē. Taču, neētiski instrumentalizēta, tā kalpo kā instruments manipulācijām un finanšu noziegumiem.
Atbildība ir kolektīva, kur ietekmētājiem ir jāsaprot, ka būt digitālam nenozīmē būt pāri likumam, zīmoliem ir jānosaka integritātes kritēriji, un valstij ir jāmodernizē savi uzraudzības mehānismi. Savukārt sabiedrībai ir jāpārtrauc jaukt harizmu ar ticamību.
Izaicinājums ir ne tikai juridisks, bet arī kultūras aspekts: popularitātes pārveidošana par apņemšanos nodrošināt pārredzamību.
Galu galā tiem, kas ietekmē, ir jāuzņemas atbildība arī par radīto ekonomisko un morālo ietekmi.
Starp glamūru un sistēmisko risku
Influenceru ekonomika jau pārvieto miljardus, taču tā darbojas uz nestabilas pamatnes, kur "iesaistīšanās" kalpo gan mārketingam, gan nelikumīgiem mērķiem. Loterijas, izlozes un ziedojumi, ja tie netiek kontrolēti, kļūst par atvērtām durvīm finanšu noziegumiem un nodokļu nemaksāšanai.
Brazīlija saskaras ar jaunu riska robežu: naudas atmazgāšana, kas maskēta kā popularitāte. Kamēr tiesu sistēma nespēj pielāgoties, digitālā noziedzība mainās, un sociālo mediju varoņi var neapzināti pārvērst slavu publicitātē.
Par Patriciju Panderi
Juridiskā biroja Punder Advogados partnere un dibinātāja, kas darbojas pēc "Boutique" biznesa modeļa, apvienojot tehnisko izcilību, stratēģisko redzējumu un nelokāmu integritāti juridiskajā praksē . www.punder.adv.br
– Jurists ar 17 gadu pieredzi atbilstības jomā;
– klātbūtne valsts mērogā, Latīņamerikā un jaunattīstības tirgos;
Atzīts par etalonu atbilstības, LGPD (Brazīlijas Vispārīgā datu aizsardzības likuma) un ESG (vides, sociālās un pārvaldības) praksē.
– Publicēti raksti, intervijas un citāti slavenos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Carta Capital, Estadão, Revista Veja, Exame, Estado de Minas, cita starpā, gan valsts, gan nozarei specifiskos;
– Iecelts par tiesas ieceltu ekspertu Americanas lietā;
– FIA/USP, UFSCAR, LEC un Tecnológico de Monterrey profesors;
– Starptautiskas atbilstības sertifikācijas (Džordža Vašingtona Juridiskā universitāte, Fordhamas Universitāte un ECOA);
– Četru atbilstības un pārvaldības uzziņu grāmatu līdzautors;
– Grāmatas “Atbilstība, LGPD, krīzes pārvaldība un ESG – viss kopā un sajaukts” autors (2023), Arraeseditora.
